Silvanols ir mūsdienīga zāļu ražotne 500 kvadrātmetru platībā, kas atbilst labas ražošanas prakses prasībām, ar vairāk nekā 20 augsti profesionāliem darbiniekiem un modernu kvalitātes kontroles laboratoriju, kurā tiek radīti jauni produkti.

Mediķu ģimenes atvase Ieva Leimane absolvējusi RTU Ķīmijas fakultāti un līdz uzņēmuma izveidošanai strādājusi Koksnes ķīmijas institūtā. Disertācijā pētījusi celulozes atvasinājumus saistību ar zālēm. Tā tapusi ideja radīt ziedes, kuru pamatā ir nevis tradicionālais vazelīns un lanolīns, bet gan ūdenī šķīstošs gēls.

Silvanols sāka ar trim preparātiem – rinogēlu, osteogēlu un trombogēlu, kurus ražo joprojām. Tagad „Silvanolam” ir 500 kvadrātmetru liela ražotne Rīgā netālu no Centrālās stacijas. Tur top 69 preparāti, no kuriem 19 ir reģistrēti arī Eiropas zāļu reģistrā.

Preparāti ir paredzēti dažādai  veselības aprūpei un slimību ārstēšanai kā sirds – asinsvadu sistēmas ārstēšanai, acu veselībai, imunitātes stiprināšanai un možumam, aknu veselībai, nervus sistēmas stiprināšanai un veselīgam miegam, kāju vēnu slimību ārstēšanai, vielmaiņas uzlabošanai u.c.

Silvanolā ir 25 darbinieki, no kuriem liela daļa ir mārketinga pārstāvji. „Tādam uzņēmuma kā mums tas ir ļoti svarīgi, sākumā likās tukša skaņa – ko nu vējā izmetīsim naudu, ja produkts ir labs, cilvēki to pirks tāpat,” žurnālam „Ir” stāsta Ieva Leimane. „Taču, kad sākām veidot pirmās reklāmas kampaņas, apgrozījums ievērojami pieauga.”

Uzņēmums pieder sešām privātpersonām. Starp viņiem ir gan ārsti, gan zīmolvedības un reklāmas speciālisti, tāpēc Silvanolam ir laba sadarbība ar ārstu asociācijām, izpratne par jaunu produktu nepieciešamību un zināšanas par produktu virzīšanu tirgū. Tas ir viens no veiksmes faktoriem.

Par otru veiksmes faktoru Ieva Leimane sauc iešanu pussolīti pa priekšu citu idejām, kas nozīmē lasīt zinātnisko literatūru, pētīt pasaules pieredzi. Un par trešo veiksmes faktoru viņa sauc mērenību. Mērenība glābusi no kredītiem, jo attīstība notikusi pamatā uz paša nopelnītā rēķina. Papildu finansējumu ienesusi kapitāldaļu pārdošana. Uzņēmums arī veiksmīgi apgūst ES fondu naudu – gan darbinieku kvalificēšanai, gan jaunu produktu izstrādei no ogu miziņām, kauliņiem.

Silvanols saka labus vārdus gan par Latvijas vēstniecību, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas sedz pusi biļešu cenas braucieniem uz iestādēm.

Gints Plismanis, uzņēmuma biznesa attīstības departamenta vadītājs, uzsver, ka uzņēmuma mērķis ir ienākt pašu tirgū ar vietējiem produktiem, kas mums ir piemērotāki, jo auguši šajā reģionā. Pārāk daudz uztur bagātinātāji nāk no ārzemēm, tikai 5-6% ir Latvijas ražojums.

Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kļaviņš, kura vadītā iestāde sadarbojas ar Silvanolu preparātu testēšanu, saka – tas ir pagaidām neliels, bet perspektīvs uzņēmums, jo izvēlētā dabas produktu niša pasaulē ir augoša.

Orientēties uz eksportu uzņēmums nolēma pirms diviem gadiem un pērn sāka plūkt pirmos augļus. Eksportā aiziet aptuveni trešdaļa produkcijas. Sākumā uzņēmums eksportēja tikai uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, šogad eksportē vēl uz četrām valstīm – Azerbaidžānu, Gruziju, Armēniju un Čehiju. Uzņēmums vienojies arī ar itāļu kompāniju par izplatīšanu vēl deviņās valstīs un cer, ka šogad sāks apgūt arī citus tirgus. Kā arī Silvanols neslēpj, ka sapnis ir iekarot Japānas tirgu.

Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumu eksports uz Japānu pieaudzis par 15%, galvenokārt uz apģērbu ražotāju, interjera priekšmetu izgatavotāju un kosmētikas rēķina. Pēteris Vaivars, Latvijas vēstnieks Japānā, stāsta, ka japāņiem vajag, lai uzņēmumam ir vēsture, lai produktam ir stāsts. Ja vēl reklamē kāda slavenība, tad ir sapņu komplekts.

Stāts Silvanolam ir. Tā nosaukums cēlies no eļļas, ko 30. gados atklāja Latvijas ķīmiķis Augusts Ošiņš. Viņam bijusi terpentīna rūpnīca Mērsragā. Pētot no priežu celmiem iegūto eļļu, Ošiņš atradis tajā daudz vērtīgu īpašību, kas palīdzēja gan vēža, gan tuberkulozes ārstēšanā. Jaunatklāto eļļu viņš nosaucis par silvanolu.

Informācija ņemta no
žurnāla „Ir" 22. numura, 2010
un no silvanols.lv.