Lietuvas Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā no 10.decembra līdz nākamā gada februārim būs skatāmas divas apjomīgas izstādes, kurās piedalās arī latviešu mākslinieki.

Lietuvā būs skatāmas starptautiskas izstādes par padomju perioda mākslu, arhitektūru un dizainu - "Modernizācija. Baltijas māksla, arhitektūra, dizains. 20.gs. 60.-70.gadi" un "Mūsu metamorfās nākotnes. Dizains, tehniskā estētika un eksperimentālā arhitektūra PSRS. 20.gs. 60.-80.gadi".

Abās izstādēs būs skatāmi daudzu Latvijas mākslinieku, dizaineru un arhitektu darbi. Izstādes tapušas Laikmetīgās mākslas centra iniciētā starptautiskās sadarbības projekta "Atsedzot neredzamo pagātni" laikā ar Eiropas Savienības "Kultūra 2007-2013" programmas atbalstu.

Izstāde "Modernizācija. Baltijas māksla, arhitektūra, dizains. 20.gs. 60.-70.gadi" sastāv no četrām daļām, kas atsedz publiskās telpas un privātās vides modernizāciju, dizaina izplatību un jaunās patērētāju dzīves stila parādīšanos Baltijas valstīs.

Šodien padomju laika māksla, arhitektūra un dizains Baltijas valstīs no atmiņām ir kļuvuši par vēsturi. Izstādē izcelts šis modernās kultūras segments Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tiecoties to iekļaut to Eiropas pēckara tehnoloģiskajā, sociālajā un kultūras modernizācijā, izstāde paplašina priekšstatus gan par attiecībām starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, gan ideju apriti starp centru un perifēriju.

Savukārt izstāde "Mūsu metamorfās nākotnes. Dizains, tehniskā estētika un eksperimentālā arhitektūra PSRS. 20.gs. 60.-80.gadi" iepazīstina skatītāju ar vizionārajiem projektiem padomju arhitektūrā un mākslā, kuru ieceres saistījās ar jaunās un ideālās dzīves vides produkciju, kas būtu viegli adaptējama lietotāju mainīgajām vajadzībām. Šo projektu mērķis bija apvienot jaunākās tehnoloģiskās inovācijas ar jaunu konceptu par cilvēku kā aktīvu komponentu tajos.

Bieži topot sociālisma valsts pētniecības institūtos un centros, šie projekti tomēr piedāvāja alternatīvu dominējošajām praksēm ēku celtniecībā un urbānajā dizainā, un paredzēja nākotni, kurā centrālās pazīmes būtu pārveidojamība un pārsteigums. Tie bieži ietvēra dizaina un arhitektūras lauku paplašinājumu, mainoties no atsevišķu objektu dizaina objektiem uz vides un dzīves organizāciju kā tādu.

20.gadsimta 70.gados attieksme pret dizainu un tehnoloģiju kļuva neviennozīmīgāka - parādījās kritiski un konceptuāli projekti, kas norādīja uz patērēšanas un uz mediju pārsātinātās telpas dominēšanu un nepieciešamību ņemt vērā pretrunas, kas raksturīgas modernisma ideāliem kultūrā, kas balstīta uz tehnoloģiju un industriju.

Izstādē pārstāvētie mākslinieki un arhitekti ir Anda Ārgale, Māris Ārgalis, Igors Berezovskis, Valdis Celms, grupa "Kustība", Aleksandrs Jermolajevs, Tīts Kaljundi, Vitālijs Komars un Aleksandrs Melamids, Jānis Krievs, Kārels Kurismā, Leonhards Lapins, Vjačeslavs Loktevs, Ļevs Nusbergs, Jiri Okas, Artūrs Riņķis un citi.

Avots: LETA

Foto: publicitātes foto